Nekustamā īpašuma reālā atdalīšana

  >    >  Nekustamā īpašuma reālā atdalīšana

Nekustamā īpašuma reālā atdalīšana, kuras rezultātā īpašums iegūst jaunu kadastra nodalījumu, adresi, robežu plānu utt. tiek veikta divos dažādos procesos, atkarībā no tā vai atdalīšana notiek pamatojoties uz īpašnieka maiņu konkrētajam atdalāmajam nekustamajam īpašumam, vai atdalīšana tiek veikta nemainoties īpašniekam.

Reālā atdalīšana mainoties īpašniekam

Nereti nekustamai īpašums pēc tā iegādes tiek atdalīts, veidojoties jaunam nekustamajam īpašumam ar savu jauno platību, adresi, nosaukumu un lietošanas mērķi.

Ja Jūs iegādājaties nekustamo īpašumu, kurš pēc pirkuma līguma parakstīšanas tiks atdalīts no līdz šim esošā nekustamā īpašuma, tad Jums ir nepieciešams veikt sekojošas darbības un sagatavot šādus dokumentus:

1.Starp pusēm tiek parakstīts Pirkuma līgums (dāvinājuma līgums), kurš paredz arī nekustamā īpašuma atdalīšanu;

  1. Vietējās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, lēmums par zemes vienības atdalīšanu. Lai saņemtu šo pašvaldības lēmumu ir nepieciešams vērsties vietējā pašvaldībā ar iesniegumu par nekustamā īpašuma (zemes gabala) sadalīšanu, nosaukuma un/vai jaunas adreses piešķiršanu, un lietošanas mērķa noteikšanu šim atdalāmajam nekustamajam īpašumam;
  2. Pēc tam, kad ir saņemts un stājies spēkā pašvaldības lēmums, pašvaldība lemj arī par zemes ierīcības projekta vai detalpānojuma (ja tāds ir paredzēts attiecīgajam zemes gabalam) izstrādi. Lai sagatavotu zemes ierīcības projektu, ir jādodas pie personas, kurai ir derīga licence vai sertifikāts zemes ierīcības darbu veikšanai (mērnieki). Dodoties pie mērnieka tam ir jāiesniedz:

– zemesgrāmatu apliecība;
– pašvaldības lēmums par projekta izstrādi;
– lēmuma grafiskais pielikums;
– zemes robežu plāns;
– kredītiestādes izsniegta, atļauja veikt zemes ierīcības projekta izstrādi, ja īpašums ir apgrūtināts ar kredītsaistībām.

  1. Zemes ierīcības projekta izstrādātājs iesniedz šo projektu Valsts zemes dienestam apstiprināšanai un administratīvā akta izdošanai.
  2. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai projekta izstrādātājs Valsts zemes dienesta apstiprinātais zemes ierīcības projektu iesniedz pašvaldībā saskaņošanai.
  3. Pēc pašvaldībā saskaņotā projekta tiek izstrādāts zemes robežu plāns, jaunie dati reģistrēti Valsts vienotajā kadastra informācijas sistēmā;
  4. Pēdējais posms ir reģistrācijas zemesgrāmatā, atverot jaunu nodalījumu, kurā ir jāiesniedz sekojoši dokumenti:

– pie zvērināta notāra apliecināts nostiprinājuma lūgums;

– Pirkuma līgums (dāvinājuma līgums);

– Pašvaldības lēmums par zemes vienības atdalīšanu, jauna nosaukuma vai adreses piešķiršanu un lietošanas mērķa noteikšanu;

– Jaunie zemes robežu plāni gan jaunajam zemes īpašumam, gan paliekošajam;

– Ēkas inventarizācijas lieta, ja uz atdalītā nekustamā īpašuma atrodas ēka (būve);

– kreditora (bankas) piekrišana, ja uz nekustamo īpašumu ir reģistrēts aizliegums;

– laulātā piekrišana (ja ir nepieciešama);

– pašvaldības izziņa, kas apliecina nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu;

– Pašvaldības piekrišana, ja zemi īpašumā iegūst persona, kura saskaņā ar likumiem “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un “ Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” zemi īpašumā var iegūt ar ierobežojumiem (piem., nepilsonis, ārvalstnieks), vai arī pierādījumi, ka persona zemi īpašumā var iegūt bez ierobežojumiem (piemēram, juridiskas personas sagatavota izziņa par tās dalībnieku sastāvu ar norādi par dalībnieku pilsonību).

Reālā atdalīšana NEmainoties īpašniekam

Nereti nekustamai īpašums pēc tā iegādes tiek atdalīts, veidojoties jaunam nekustamajam īpašumam ar savu jauno platību, adresi, nosaukumu un lietošanas mērķi.

Ja Jūs iegādājaties nekustamo īpašumu, kurš pēc pirkuma līguma parakstīšanas tiks atdalīts no līdz šim esošā nekustamā īpašuma, tad Jums ir nepieciešams veikt sekojošas darbības un sagatavot šādus dokumentus:

1.Starp pusēm tiek parakstīts Pirkuma līgums (dāvinājuma līgums), kurš paredz arī nekustamā īpašuma atdalīšanu;

  1. Vietējās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, lēmums par zemes vienības atdalīšanu. Lai saņemtu šo pašvaldības lēmumu ir nepieciešams vērsties vietējā pašvaldībā ar iesniegumu par nekustamā īpašuma (zemes gabala) sadalīšanu, nosaukuma un/vai jaunas adreses piešķiršanu, un lietošanas mērķa noteikšanu šim atdalāmajam nekustamajam īpašumam;
  2. Pēc tam, kad ir saņemts un stājies spēkā pašvaldības lēmums, pašvaldība lemj arī par zemes ierīcības projekta vai detalpānojuma (ja tāds ir paredzēts attiecīgajam zemes gabalam) izstrādi. Lai sagatavotu zemes ierīcības projektu, ir jādodas pie personas, kurai ir derīga licence vai sertifikāts zemes ierīcības darbu veikšanai (mērnieki). Dodoties pie mērnieka tam ir jāiesniedz:

– zemesgrāmatu apliecība;
– pašvaldības lēmums par projekta izstrādi;
– lēmuma grafiskais pielikums;
– zemes robežu plāns;
– kredītiestādes izsniegta, atļauja veikt zemes ierīcības projekta izstrādi, ja īpašums ir apgrūtināts ar kredītsaistībām.

  1. Zemes ierīcības projekta izstrādātājs iesniedz šo projektu Valsts zemes dienestam apstiprināšanai un administratīvā akta izdošanai.
  2. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai projekta izstrādātājs Valsts zemes dienesta apstiprinātais zemes ierīcības projektu iesniedz pašvaldībā saskaņošanai.
  3. Pēc pašvaldībā saskaņotā projekta tiek izstrādāts zemes robežu plāns, jaunie dati reģistrēti Valsts vienotajā kadastra informācijas sistēmā;
  4. Pēdējais posms ir reģistrācijas zemesgrāmatā, atverot jaunu nodalījumu, kurā ir jāiesniedz sekojoši dokumenti:

– pie zvērināta notāra apliecināts nostiprinājuma lūgums;

– Pirkuma līgums (dāvinājuma līgums);

– Pašvaldības lēmums par zemes vienības atdalīšanu, jauna nosaukuma vai adreses piešķiršanu un lietošanas mērķa noteikšanu;

– Jaunie zemes robežu plāni gan jaunajam zemes īpašumam, gan paliekošajam;

– Ēkas inventarizācijas lieta, ja uz atdalītā nekustamā īpašuma atrodas ēka (būve);

– kreditora (bankas) piekrišana, ja uz nekustamo īpašumu ir reģistrēts aizliegums;

– laulātā piekrišana (ja ir nepieciešama);

– pašvaldības izziņa, kas apliecina nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu;

– Pašvaldības piekrišana, ja zemi īpašumā iegūst persona, kura saskaņā ar likumiem “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un “ Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” zemi īpašumā var iegūt ar ierobežojumiem (piem., nepilsonis, ārvalstnieks), vai arī pierādījumi, ka persona zemi īpašumā var iegūt bez ierobežojumiem (piemēram, juridiskas personas sagatavota izziņa par tās dalībnieku sastāvu ar norādi par dalībnieku pilsonību).